Lietainais pavasaris Vidzemes augstienes ainavu nespēj padarīt drūmāku, te maija vidū uz visu toņu maigi zaļo koku fona balti rozā krāsojas ābeļdārzi. Madonas pusē Bērzaunes pagasta Iedzēnos tiem ir sena vēsture – XX gs. 30. gados selekcionāru Roberta Āboliņa, Aleksandra Maizīša un vēlāk arī Rūdolfa Dumbrava vadībā te aizsācies ābeļu selekcijas darbs. Ar laiku Iedzēni kļuva par oficiālu, tolaik republikas un vissavienības mērogā nozīmīgu selekcijas staciju. Līdz 90. gadu sākumam te tika izaudzēts ap 40 000 hibrīdo ābeļu un 16 000 bumbieru sējeņu. Savstarpējās nesaskaņas un privatizācijas process gan tam visam pārvilcis svītru – 1996. gadā Iedzēnu selekcijas un augļkopības stacija beidza pastāvēt.
Ieva Galiņa tolaik bija pusaudze, tuvumā ir viņas dzimtās mājas Jānīši, un ar Iedzēniem un šo apkaimi Ievai saistās siltas bērnības atmiņas. Izstudējusi un pastrādājusi Rīgā, viņa ar ģimeni nolēma atgriezties dzimtajā pusē – iegādājās sabrukušo saimniecību, zemi, sāka atjaunot ābeļdārzu, izveidoja gaļas lopu ganāmpulku un nu ar reālu darbu sapņo, kā atkal celt godā kādreiz slaveno Iedzēnu vārdu.
"Saimniece nāk!"
Uzņēmēju Ievu Galiņu satiekam Jānīšos, kur saimnieko viņas mamma Maija Galiņa. Kamēr Ieva gatavo kafiju, Maijas kundze atceras laikus, kad ar vīru pārcēlusies dzīvot uz Mārcienu, – abi ķīmiķi, strādājuši ķīmiskajā rūpnīcā Latbithim, pēcāk vīrs strādājis skolā, bet Maija uzaicināta darbā par ķīmiķi Iedzēnu laboratorijā, kur pētīts augļu bioķīmiskais sastāvs. «1982. gads, Ieva man bija vēl puncī. Tad te sākās lielā būvniecība – pēc arhitektes Martas Staņas projekta uzbūvēja lielo korpusu ar konferenču zāli, kabinetiem un telpām selekcijas darbam, zem tām bija pagrabi ābolu, sīpolpuķu glabāšanai. Četras telpas bija atvēlētas laboratorijai, starp citu, mums tolaik bija pirmā sertificētā laboratorija laukos! Vismodernākā, ar Šveicē pasūtītu aparatūru, pat slimnīcās tādu nebija,» stāsta Maijas kundze. «Vispār jau Iedzēni bija sava veida kultūras un inteliģences centrs. Te notika koncerti, izstādes, saviesīgi pasākumi, bija paredzēts celt vēl vienu, it kā kino vai izstāžu zāli. Vai, kādas slavenības tik te nav bijušas: Kārlis Miesnieks bieži viesojās, Kārlis Sebris ar kundzi te vasaras pavadīja. Gunārs Cilinskis, Elfrīda Pakule, Eduards Pāvuls, Imants Ziedonis, Ēriks Hānbergs, slaveni dakteri, zinātnieki bieži te brauca. Lidija Freimane bija kā saimniece, kad Iedzēnos viesības rīkoja, viņai par godu selekcionēta parka roze Lidija Freimane. Pat lielās Gaiziņa balles te rīkoja.»
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 30. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40