18. martā, kad Liepāja svin dzimšanas dienu, viens no pilsētas svētku pasākumiem allaž ir titula Gada liepājnieks un Goda liepājnieks piešķiršana. Nominanti par pagodinājumu parasti uzzina vieni no pēdējiem, un arī Karostas mūzikas skolas pūšamo instrumentu spēles pedagogam Vilnim Mellumam tas bija pārsteigums.
Piezvanīja pilsētas mērs!
Vilnis Mellums notikušo atceras gandrīz kā anekdoti. Kādā februāra svētdienā viņš kopā ar sievu pastaigājies pa parku un, ejot gar Gulbīšu dīķi, pamanījis tajā iemestu atkritumu konteineru. Ledus kārtiņa par plānu, lai uz tās kāptu, arī makšķerkāta līdzi nebijis. Kā jau apzinīgs liepājnieks, tūlīt piezvanījis komunālajam dienestam, jo, ledum kūstot, tvertne ar gružiem nokļūtu ūdenī. "Pirmdienas rītā dzēru kafiju, pēkšņi zvana svešs numurs. Krāpnieki vai kas? Paceļu klausuli, un man stādās priekšā pilsētas mērs Gunārs Ansiņš. Apstulbu kā zibens ķerts: vai tiešām komunālais dienests sācis tik operatīvi strādāt – vakar piezvanīju, un jau šodien mērs grib pateikties. Nē, paziņoja, kas mani gaida. Līdz tam neko nezināju, vien nojautu, ka par mani parūpējušās mūzikas skolas kolēģes, bet neko neteicu, izlikos par beigtu zivi. Liepājas 400. jubilejā saņemt titulu Gada liepājnieks 2024 bija īpašs pagodinājums," Vilnis smaida, neslēpdams aizkustinājumu. Pamazām nākusi atskārsme, ka augsto novērtējumu izpelnījies par darbu ar jauniešiem, viņu patriotisko audzināšanu un divdesmit sešiem dienesta gadiem Latvijas armijā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 25. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00