Pilns grāmatas nosaukums, jāpiebilst, ir Pirmdzimtais grēks. Prezidenta Baidena degradācija, tās slēpšana un viņa katastrofiskais lēmums balotēties atkārtoti. Un atbilstīgi nosaukumam tās autori ticami un reālistiski apraksta visu minēto, tostarp cenšoties sniegt atbildi uz jautājumu, kas tad bija tie cilvēki, kuru rokās valsti vadīt nespējīga prezidenta un pārpratuma (vai arī politiski pareizas izcelsmes un biogrāfijas) dēļ amatā nonākušas viceprezidentes laikā atradās reālās varas sviras.
Secinājums savukārt ir, ka Savienotās Valstis šajā laikā ir vadījis šaurs amatpersonu loks, sastāvošs no cilvēkiem, kuru vārdi pat pašās ASV visbiežāk kaut ko izsaka tikai cilvēkiem, kuri pastiprināti interesējas par politiku. Kaut cik zināms ir tikai Baidena administrācijas vadītājs Rons Kleins, bet kā vēl trīs citi "tēvi Žozefi" minēti Maiks Donilons, Stīvs Ričeti un Brūss Rīds. Viņiem un Baidena ģimenes locekļiem (pirmkārt jau dzīvesbiedrei Džilai un dēlam Hanteram) grāmatas autori tad arī cenšas pāradresēt atbildību par visu Baltajā namā notikušo, kas beidzās ar graujošu demokrātu sakāvi 2024. gada vēlēšanās.
Būtiska nianse šajā gadījumā gan ir tā, ka – lai arī minētā "četru banda" nešaubīgi ir devusi savu ieguldījumu visās piedzīvotajās nejēdzībās (kuras daudzi plašsaziņas līdzekļi raksturo ar vārdiem "sliktāk par Votergeitu"), tikai ar viņiem ietekmīgo aizkulišu darboņu skaits pavisam noteikti neaprobežojas. Tomēr par grēkāžiem konkrētajā darbā ir atzīta tieši minētā četrotne, kuru droši vien ne nejaušas apstākļu sakritības dēļ vieno saistība ar demokrātu rindās joprojām ļoti ietekmīgo Klintonu laulāto pāri.
Kas savukārt ļauj domāt, ka minētā grāmata ir ne tikai interesanta lasāmviela, bet arī uzskatāma liecība, ka demokrātu rindās sāk vērsties plašumā vainīgo par iepriekšējām neveiksmēm meklēšana, iekšējo attiecību skaidrošana un jauna līdera vai līderu meklējumi pirms 2026. gada starpvēlēšanām un 2028. gada vēlēšanām. Cits jautājums, ka visa minētā iznešana publiskajā telpā (vai nopludināšana tajā ar mērķi neitralizēt konkurentus) sola publikai tādu daudzumu nepievilcīgu atklāsmju (konkurenti diezin vai paliks atbildes parādā), ka var atbaidīt pat pašus lojālākos partijas atbalstītājus.