Jāpiebilst – ar visu VK revīzijas ziņojumu var iepazīties VK mājaslapā, taču arī secinājumu īsā versija ir skarba, un šķiet, VK secinājumi daudziem ar šo tēmu agrāk vai vēl aizvien saistītajiem – gan ministriem, gan citām amatpersonām – ir kā neciešamas zobu sāpes, ko apliecina arī konkrētu personu pirmās reakcijas, VK secinājumus pat nodēvējot par "neobjektīviem un neprofesionāliem".
Patiesībā šāda ar airBaltic sāgu saistīto personu reakcija nav nekāds pārsteigums, jo katrs jau cenšas uzprišināt savu apsmērēto mundieri šādos brīžos. Un, protams, ir tikai normāli, ka par vienu un to pašu faktu dažādām pusēm var būt dažādi un pat kardināli pretēji viedokļi.
Un tomēr šajā gadījumā lielāka ticība ir galveno valsts revidentu paustajiem secinājumiem, tostarp tam, ka: "Nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu."
Proti, runa VK revīzijas slēdzienā galvenokārt ir par vairākkārtējiem no valsts budžeta veiktajiem daudzmiljonu finansējumiem airBaltic darbības nodrošināšanai, tostarp Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā. Taču pretēji solījumiem būtībā neviens cents aizvien nav atdots, un neizskatās, ka tas vispār notiks.
Domājams, atbildīgajiem būtu arī jāņem vērā VK padomes locekļa Mārtiņa Āboliņa paustais: "Šobrīd ir nopietni jāizvērtē airBaltic biznesa plāna dzīvotspēja. Uzņēmuma finanšu situācija ir sarežģīta – to apliecina zaudējumi gan pagājušajā gadā, gan šī gada sākumā, negatīvs pašu kapitāls, kā arī būtiski aizkavēts un vairākkārt pārcelts IPO process. Vairs nav runa par iespēju valstij atgūt ieguldītos līdzekļus IPO ceļā. Tieši pretēji – uzņēmums atklāti norāda uz vajadzību pēc papildu valsts finansējuma, un bez tā IPO īstenošana ir maz ticama. Lai arī uzņēmums ir strauji audzis un sasniedzis sākotnēji plānoto flotes apjomu, tā finansiālā situācija ir pasliktinājusies. Ir saprotami ārējie apstākļi, piemēram, dzinēju ražotāja problēmas un karš Ukrainā, tomēr vienlaikus redzami arī trūkumi paša uzņēmuma biznesa modelī. Mūsu ieskatā valsts līdzekļu turpmāka ieguldīšana esošajā modelī, neizvērtējot tā dzīvotspēju un ilgtspēju, būtu nepamatota."