Jau daudzus gadus tiek runāts par to, ka ar nodokļu sistēmas palīdzību vajadzētu motivēt vietvaras tam, lai piesaista investorus. Tāpat arī jau gadiem ir dzirdami nostāsti par to, ka reizēm uzņēmēji sastopas ar vietējo iedzīvotāju nelabvēlību, kas bremzē gan biznesa ienākšanu, gan izaugsmi. Protams, neiztiek arī bez viedokļa, ka Latvijā uzņēmējdarbība ir panīkusi un ka vainojami pie tā ir politiķi (kuri tieši – tas atkarīgs no viedokļa paudēja uzskatiem).
Tomēr, ja paraugās uzņēmumu dibināšanas statistikā, ko apkopo kompānija Lursoft IT, tad redzams, ka aprīlī Rīgā ir reģistrēti vairāk nekā 400 jauni uzņēmumi. Jelgavā, Jūrmalā, Mārupes novadā un Siguldas novadā – vairāk par 20 jauniem uzņēmumiem katrā. Vērā ņemams jaunu uzņēmumu skaits ir vēl dažos Pierīgas un Vidzemes novados, kā arī Liepājā. Visā Latvijā aprīlī reģistrēti 823 jauni uzņēmumi, bet šāgada pirmajos četros mēnešos – 3516 uzņēmumu.
Vienlaikus secināms, ka, piemēram, Varakļānu novadu ilgtermiņā raksturo niecīgs jaunu uzņēmumu skaits. Un, protams, allaž atradīsies kāds skeptiķis, kurš apgalvos, ka jaundibināto uzņēmumu skaits mūsu valstī ir pārāk mazs, neatkarīgi no tā, cik uzņēmumu būs nodibināts. Jāapzinās arī tas, ka ir tādi uzņēmumi, kuri pēc dibināšanas pastāv vien neilgu laiku un būtisku pienesumu valsts budžetā nodokļu veidā nemaz neienes. Tomēr kopumā Rīgu, Pierīgu un tās pašvaldības, kuras spējušas kļūt par ekonomiskajiem centriem, raksturo dinamiska uzņēmējdarbības vide.
Lursoft IT dati gan arī norāda uz to, ka nevajadzētu pārvērtēt nodokļu sistēmas ietekmi uz situāciju konkrētajā pašvaldībā, jo svarīgi ir daudzi citi faktori, to vidū biznesa attīstībai piemērota teritorija un infrastruktūra. Būtiski ir arī tas, vai iespējams atrast nepieciešamos darbiniekus, pat ja vajadzīgi vien daži cilvēki, un tas, kā ir sasniedzami produkcijas pircēji.
Savukārt, kas attiecas uz apgalvojumu, ka vietējie iedzīvotāji mēdz protestēt pret uzņēmumiem savā pašvaldībā, tad gadījumos, kad nenotiek tīši likumpārkāpumi, nav cita varianta, kā meklēt kompromisu. Ja vien par mājvietu nav izvēlēta lauku viensēta, kas atrodas ārkārtīgi nomaļā apvidū, tad ir jārēķinās ar citu cilvēku darbošanos. Var jau iebilst pret rūpniecību, lauksaimniecību, būvniecību, transportu, tūrismu un izklaides pasākumu rīkošanu, tomēr ir arī jāsaprot, ka uzņēmējdarbība un ar to saistītā ekonomiskā attīstība nevar būt absolūti nemanāma.