Laura Ditke pirms svētkiem par dāvanām daudz neprātoja. Iesaiņojuma papīrs un lente palīdzēja ietērpt sirsnīgu velti tuviniekiem – pašas izdoto mandalu krāsojamo dienasgrāmatu Es esmu. Tiekoties ar autori, runājam gan par šī darba tapšanu, gan par desmit gados uzkrāto pieredzi ar hennas zīmējumiem un nesen apgūto tetovēšanas prasmi.
Izlolo un apčubina
Pie vienas mandalas ar Lauras Ditkes roku ierakstīti vārdi: "Es visur spēju ieraudzīt skaisto, labo vai vismaz savu mācību stundu." Vai tas ir viņas moto? "Katrai mandalai klāt iedvesmojošs tekstiņš, atziņa vai teikums, kas sniedz pamudinājumu, ko izmantot savā labā," Lauras skaidrojumā jaušams gaišs optimisms. Pat 2020. gada beigas, kad plosījās "trakais kovids", jaunā sieviete sauc par labu laiku: tieši tad grāmata iznākusi. "Manam bērnam bija gadiņš, un, kad viņš vakaros mierīgi aizmiga, es muku uz otru istabu, lai veltītu laiku sev. Mammošanās man bija liela slodze, prasījās pēc radošas pašizpausmes. Paņēmu lapu un ar rapidogrāfu vilku formu pēc formas. Māsas uzdāvinātajā skicēšanas blokā tapa pirmās piecas mandalas. Pati pirmā pašai patika, tai ierādīju goda vietu uz grāmatas vāka, turpmākās jau zīmēju ar domu, ka tās tiks izkrāsotas. Kad aptrūkās ideju, iedvesmojos no dabas un katrā mandalā ieliku vēstījumu, daļiņu savas enerģijas, daļiņu no tā, kas iedvesmojis. Beigās skatāmi sakrālās ģeometrijas simboli, piemēram, dzīvības zieds, Metatrona kubs. Arī pašai reizēm ir bijusi vajadzība nomierināties meditatīvā procesā, tad sakrālā ģeometrija ir liels atbalsts. Līdz grāmatas izdošanai pagāja divi gadi," Laura atceras.
Kādu auditoriju šis darbs uzrunā? Autore spriež, ka mandalu krāsošana vairāk
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 17. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00