Pagājušajā gadā 12% no visiem pašvaldību izdevumiem tika tērēti sociālajai aizsardzībai, bet 43% – izglītībai. Visas pašvaldības kopā izglītībai un sociālajai aizsardzībai tērēja lielāko daļu (55%) no visiem saviem izdevumiem. Savukārt kopējie pašvaldību izdevumi veselības aizsardzībai neveidoja pat 1% no visiem izdevumiem. To ļauj secināt Valsts kases apkopotie dati par pašvaldību izdevumiem atbilstoši funkcionālajām kategorijām.
Kritums Alūksnes novadā
Tātad 2024. gadā 43% no visiem pašvaldību izdevumiem bija veltīti izglītībai. Šo izdevumu grupu ietekmē valsts budžeta transfertu pārdale un mērķdotācijas. Respektīvi, tikai daļa no izglītības izdevumiem ir jāsedz no pašvaldības ieņēmumiem.
Ņemot vērā to, ka skolotāju atalgojumu nosaka valsts regulējums, kā arī to, ka kopējo izmaksu pieaugumu ietekmē inflācija, 2024. gadā visas pašvaldības kopā izglītībai tērēja par 9,2% vairāk naudas nekā 2023. gadā. Tikai sešās pašvaldībās izdevumu apjoms izglītībai pērn bija mazāks nekā gadu iepriekš. No visām Latvijas pašvaldībām vislielākais izdevumu samazinājums izglītībai 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, bija Alūksnes novadā – mīnus 14,8%. Samazinājums, visticamāk, bija saistīts ar Alūksnes novadā īstenoto skolu optimizāciju. Alūksnes novadā no 2023. gada septembra tika slēgtas piecas mazās lauku skolas un notika vērienīgas pārmaiņas, reformējot vispārizglītojošo skolu un interešu izglītības tīklu.
Savukārt četrās Latvijas pašvaldībās 2024. gadā izdevumi izglītībai pieauga vairāk nekā par 20%. Tā, piemēram, Varakļānu novadā tie gada laikā palielinājās par 26,4%, bet Ķekavas novadā – par 25,5%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 20. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60