Dažādi tāli vai pavisam tāli vēsturiski notikumi un varoņstāsti latviešus likuši uzskatīt par sīkstiem un neatlaidīgiem – to savos pagānmetāla albumos un arī koncertos jau gadu desmitiem skaļi vēstī starptautiskā mērogā visvairāk panākumiem bagātā Latvijas rokgrupa Skyforger. Nesen viņi sniedza arī grandiozu pasaules līmeņa koncertu tepat Rīgā, svinot savu jauno albumu Teikas. Un Skyforger vienmēr dzied tikai latviešu valodā – ikvienā no kontinentiem, kuros viesojušies. Tagad arī mūsu Tautumeitas ir likušas dziesmai Bur man laimi latviešu valodā izskanēt tik tālu, cik vien sniedzas Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa interesentu apdzīvotās teritorijas, un tās mūsdienās ir neizmērojamas, ņemot vērā, ka pēc fināla tiešraides ierakstu var skatīties vēl un vēl interneta arhīvos jebkurā laikā un vietā.
Kaut mūsu meitenes neieguva tik augstu vietu, kā cerējām, viņas izcēlās pārējo vidū ar svaigumu gan daudzbalsīgajos dziedājumos, gan vizuāli – no ekstravagantiem tērpiem līdz horeogrāfijai, kas bija izstrādāta līdz sīkākajai niansei, nepārspīlējot ar specefektiem un gaismām. Uz to lika akcentu citi, padarot priekšnesumus vizuāli iespaidīgākus ekrānos, bet pašu klātbūtnes lomu tai visā mazliet aizmālējot...
KAIMIŅI UN ČEMPIŅI
Šogad finālā bija samērā maz dziesmu angļu valodā, bet kaut ko tādu jau varēja prognozēt – cilvēkiem agri vai vēlu (pat Eirovīzijā) apnīk viss, kā apkārt ir par daudz. Tik un tā īsā formāta dziesmu teksti ar savām pāris rindiņām pēc nozīmīguma skalas ierindojas vienā no pēdējām vietām potenciālo uzmanības magnētu sarakstā. Par tekstu jēgu Eirovīzijā šogad lieliski paironizējis Igaunijas pārstāvis Tommy Cash, kura jautrā, tikai ar īpaši veiklām un vijīgām kustībām izdejojamā dziesmiņa Espresso Macchiato nav ne igauniski, ne angliski, un pat tie, kuri itāļu valodā nezina ne vārda, sapratīs, ka tā nav arī itāļu valodā. Bravo, Igaunija! Tās pārstāvim nemaz nebija jāuzvar, lai paliktu visspilgtākajā atmiņā, kamēr pārējie aizmirstas ātri un nemaz arī nav žēl, ka tā. Savukārt mūsu otrie kaimiņi – lietuvieši – dzied savā valodā, bet muzikāli dziesma neizteiksmīga – gluži kā viduvējas deviņdesmito gadu indī grupas izbrāķēta kompozīcija, ko Katarsis atraduši iemestu studijas papīrgrozā un, būdami ļoti zaļi domājoši, nolēmuši dot tai jaunu dzīvību. Jāatzīst, tas gan arī izdevās – finālā taču tika!
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 23. - 29. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!