Izmantojot jēdzienu "ritms" kā atslēgas vārdu, katrs izstādes mākslinieks piedāvā savu individuālo stāstu saiknē ar Āfriku un savu unikālo ritma koncepciju, kas nojauc robežas starp kultūrtelpām, laiku un pieņemto kontekstu, aicinot apmeklētājus piedalīties mūžīgajā pārmaiņu kustībā.
Dažādas balsis
"Ritms iemieso mākslinieciskās sadarbības būtību, kas rodas, kad sarunā tiek iesaistītas dažādas balsis. Tā nav tikai mūzika vai dejas kustība, tas ir arī dzīvības, dabas un savstarpējo attiecību ritms. Pasaule ir kustībā, notiekot ritmiskam dialogam starp lokālo un globālo, personīgo un sabiedrisko, autentisko un konstruēto, cilvēkiem un dabu, aizspriedumaino un dažādībai atvērto," uzsver izstādes kuratore Kristīne Milere.
Viņas iepriekšējo projektu vidū ir Mākslas muzeja Rīgas birža pastāvīgā ekspozīcija Indijas māksla, kas iepazīstina ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā esošajiem Indijas materiālās kultūras priekšmetiem. Pirms vairākiem gadiem Rīgas biržā bija aplūkojama izstāde Nākotnes mākslu meklējot par mākslinieka Voldemāra Matveja ieguldījumu ārpus Eiropas reģionu (Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas) pētniecībā. Jaunā izstāde ir sava veida turpinājums.
"Tas ir stāsts ne tik daudz par Āfrikas mākslas popularizēšanu, cik par padomāšanu pašiem par sevi caur jaunu zināšanu iegūšanu par citām kultūrām. Varbūt tā liks veikt sevis dekolonizāciju? Mums ir labdabīga skaudība pret Āfrikas jauno mākslu, kurā ir jūtama spēcīga pagātnes enerģija. Mums ir pārliecība, ka mums ir tāda pati. Šis projekts ir nozīmīgs nākotnei," akcentē mākslinieks Jānis Jākobsons. Viņš un māksliniece Zoja Frolova ir Tukku Magi dibinātāji un radošie direktori, kā arī izstādes dalībnieki.
Izstādē Tukku Magi. Ritms ir aplūkojami afrikāņu tradicionālās mākslas priekšmeti no Tukku Magi kolekcijas, tajā skaitā bungas. Foto - LETA
Lustras gaismā
Izstādi Tukku Magi. Ritms ievada un noslēdz Venēcijas mākslas biennāles dalībnieki Mufats Takadiva (Zimbabve) un Dikenss Otjeno (Kenija), kuri savā daiļradē izmanto reciklētus materiālus. "Dikenss Otjeno izmanto alumīnija skārdenes, no kurām veido savas tekstilijas. Mākslinieka mamma bija šuvēja. Jau kopš agras bērnības viņš laiku pavadīja viņas darbnīcā un ietekmējās no tajā redzētajām krāsām un tehnikām," stāsta Kristīne Milere.
Šajā izstādē ir eksponētas Sjerraleonē un Libērijā mītošās etniskās grupas Mende ķiverveida maskas, kas tiek izmantotas sieviešu iniciācijas rituālos un atklāj viņu skaistuma ideālus. Kā pāreja no ķiverveida maskām uz Kongo Demokrātiskajā Republikā dzīvojošās etniskās grupas Kuba deju svārku tcaka audumiem ir redzams Zojas Frolovas mākslas darbs Mīlas musturis, kurā atbalsojas iepriekš minēto Āfrikas kultūras priekšmetu elementi.
Viens no izstādē Tukku Magi. Ritms eksponētajiem mūsdienu autoru mākslas darbiem ir Zojas Frolovas Mīlas musturis. Foto - LETA
Izstādē Tukku Magi. Ritms tiek risināta arī kolonizācijas tēma un Rietumu kultūras atstātais iespaids uz Āfriku. "Šajā kontekstā ir jāizceļ Jāņa Jākobsona mākslas darbs Šandeljērs (lustra) virs etniskās grupas Bamana/Dogon mednieku krekla, kas pauž ideju par to, ka eiropieši uzskatīja – viņi atnes apgaismību Āfrikai, kam patiesībā tā nebija vajadzīga, zinot, cik tās iedzīvotājiem bija attīstīti estētiskie, reliģiskie un filozofiskie uzskati," norāda izstādes kuratore.
Izstādē ir aplūkojami arī Nika Branta (Lielbritānija), Fernando Anuangas (Kenija) un mākslinieku grupas – Džeimsa Muriuki (Kenija), Olgas Kiselevas (Francija), Džeimsa Mveu (Kenija) un Margaretas Ngigi (Kenija) – darbi līdzās afrikāņu tradicionālās mākslas priekšmetiem. Vairāki no tiem ir palikuši iepakoti. "Kad Amerikā gatavojām darbus sūtīšanai uz Latviju, tie bija salikti grupiņās un raisīja sajūtu par gaidāmajām pārmaiņām," atklāj Jānis Jākobsons, kurš kopā ar kolēģiem šo sajūtu ir radījis arī šajā izstādē. Viņš atgādina, ka Tukku Magi kolekcija tomēr ir daudz plašāka.
Redzes lokā
Projekta Tukku Magi aizsākumi ir meklējami spontānā sarunā ar amerikāņu filantropiem un kolekcionāriem Bobiju un Timu Hamiliem no Bostonas, kas rezultējusies vairāk nekā 500 Āfrikas tradicionālās mākslas priekšmetu dāvinājumā. Šis projekts ir veltīts unikāla multikulturāla dialoga veicināšanai starp Ziemeļiem un Dienvidiem, kā arī starp tradīcijām un mūsdienīgumu. Tā atrašanās Eiropas ziemeļaustrumos ļauj novirzīt uzmanību no vēsturiski privileģētajiem Rietumu pasaules lielpilsētu centriem uz vēsturisku impēriju, kontinentu un tautu krustcelēm, radot telpu pārdomām par pagātnes mantojumu un sarežģīto mūsdienu kultūras un politisko kontekstu.
Par Tukku Magi mājām ir kļuvusi XIX gadsimta beigās celtā Zēberga spirta un iesala ražotnes ēka Tukumā, Pasta ielā 26, kura sava industriālā mūža otrajā pusē tika pārveidota par fermentu rūpnīcu, kas darbojās līdz 1999. gadam. "Pēc fermentu rūpnīcas slēgšanas ēka tika pamesta un atradās ārpus pašu tukumnieku redzes loka," akcentē Jānis Jākobsons. Kamēr tiek gaidīta ēkas rekonstrukcija, tās pagalms jau vairākus gadus ir daudzu kultūras pasākumu notikšanas punkts.
Aktuālajai informācijai var sekot līdzi tukkumagi.org un lnmm.lv.