Baroks Latvijas Nacionālajā operā (LNOB) nav bieži dzirdams. Iepriekšējais iestudējums bija Akīds un Galateja 2005. gadā, vēl senāks – pirmais baroka mūzikas iestudējums Latvijas Nacionālajā operā Alčīna 1998. gadā – reti iestudētās Georga Frīdriha Hendeļa operas Flavio, langobardu ķēniņš nozīmību iezīmē LNOB valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš. Pirmizrāde – jau rīt.
Skatītāji šo operu iepazīs augstu novērtētajā Baireitas Baroka operas festivāla 2023. gada inscenējumā, ko režisējis ievērojamais kontrtenors Makss Emanuels Cenčičs, iestudējumu veidojot kopā ar scenogrāfu Helmutu Štirmeru, kostīmu mākslinieci Korinu Gramosteanu un gaismu mākslinieku Romēnu de Lagardu. Režisors uzskata, ka akustika Latvijas Nacionālajā operā ir pat labāka.
Režija ļauj iegrimt dziļāk
"Man ļoti patīk iestudēt Hendeļa mazāk zināmos darbus. Viņš ir sarakstījis apmēram 40 operas, bet tikai piecas vai sešas no tām regulāri tiek uzvestas visā pasaulē – pārējās ir gandrīz nezināmas. Es uzskatu, ka iespēja šos darbus atklāt un iestudēt uz skatuves ir īsts dārgums," saka Makss Emanuels Cenčičs. "Režija ļauj man daudz dziļāk iegrimt darbā, nekā tad, kad vienkārši gaidu kāda cita interpretāciju. Teātra pasaulē tas ir visai izplatīti – daudzi aktieri ir arī režisori. Katram ir jāsaprot, cik tālu viņš grib iet. Tas noteikti neder visiem, bet man ļoti patīk šis savienojums," režisors savā iestudējumā iejutīsies arī Gvido lomā. Cenčičs un Flavio lomas atveidotājs Remī Bress-Feijē ir divi no šobrīd ievērojamākajiem kontrtenoriem pasaulē.
Jauniestudējumā Latvijas skatītājus gaida arī atkalsatikšanās ar jaunās paaudzes latviešu operdziedātājiem Katrīnu Paulu Felsbergu (Emīlija) un Daniilu Pogorilesu (Lotario), kas guvuši arī starptautisku profesionālo pieredzi. Pirmo reizi nozīmīgas lomas Latvijas Nacionālās operas izrādē atveidos mecosoprāns Anna Amanda Stolere (Teodata), soprāns Ilze Grēvele-Skaraine (Vitidže) un tenors Mārtiņš Zvīgulis (Ugone). Uzvedumā piedalīsies arī plašs mīmistu ansamblis.
Reta kombinācija
"Flavio ir īpašs darbs opermākslas vēsturē, jo tas ir balstīts patiesos faktos, kas notika XVII gadsimtā – pirms Hendeļa laika. Opera atsaucas uz lorda Bolingbroka lietu: viņš tika notiesāts par slepkavību, bet vēlāk karaļa Čārlza II laikā tika attaisnots. Viņa dēls – arī lords Bolingbroks – Hendeļa laikā kļuva par premjerministra politisko sāncensi un vadīja kustību, kas atbalstīja katolisko Stjuartu monarhiju. Hendelis, kurš pats bija protestantu pusē, radīja Flavio kā politisku satīru, kurā kritizē absolūtismu – īpaši katoļu absolūtismu –, sasaistot operu ar šo vēsturisko gadījumu. Tātad tā nav tikai viegla izklaide, bet darbs ar reāliem notikumiem un personībām. Šāda kombinācija ir reti sastopama baroka operā un padara Flavio patiesi unikālu," uzsver Makss Emanuels Cenčičs, kurš par vienu no Baireitas Baroka festivāla pamatuzdevumiem licis maz zināmu baroka operu popularizēšanu.
Langobardu ķēniņš Flavio iekāro sava padomnieka meitu Teodatu. Viņa kaislība izraisa notikumu virkni, kurā savijas mīlas un politiskās intrigas, traģēdija un komēdija. Operu Flavio, langobardu ķēniņš Hendelis sarakstīja 1723. gadā, rēķinoties ar Londonā sumināto itāļu solistu Senezīno un Frančeskas Kuconi vokālo meistarību. Pēc atkārtotām izrādēm 1732. gadā opernamu apritē Flavio, langobardu ķēniņš atgriezās vien XX gadsimtā.
Cenčiča veidotā operas Flavio, langobardu ķēniņš iestudējuma darbība notiek laikmetā, kad valdīja karalis Čārlzs II, kurš operā pārstāvēts kā titulvaronis Flavio. Uz skatuves ir radīta Hemptonkortas pils gaisotne, un uzvedums veidots kā barokāla kinofilma.
Saturīga un skaista opera
"Man ir patiess prieks, ka uz Latvijas Nacionālās operas skatuves pēc divdesmit gadu pārtraukuma atkal skanēs baroka mūzika – Georga Frīdriha Hendeļa opera Flavio, langobardu ķēniņš. Šis darbs atšķiras no pārējās Georga Frīdriha Hendeļa mūzikas, ko pazīstam. Lai arī nav tik populāra, tā ir ļoti saturīga un skaista opera. Beidzot uz mūsu skatuves mēs varam dzirdēt arī kontrtenorus. Savā laikā Alčīnas iestudējumā mans students Sergejs Jēgers dziedāja kontrtenora partiju, bet Aleksejs Antoņenko dziedāja soprānu, viņam bija saglabājusies šī balss vēl pēc balss lūzuma," atceras jauniestudējuma muzikālais vadītājs Andris Veismanis.
"Šis iestudējums ir iezīmīgs ar to, ka debitēs vairāki mūsu jaunie mūziķi. Pirmoreiz uz Latvijas Nacionālās operas skatuves debitēs Anna Amanda Stolere, kurai uzticēts interpretēt Amandas lomu, arī Ilze Grēvele-Skaraine Vitidžes lomā un Mārtiņš Zvīgulis Ugones lomā, kurš jau piedalās uzvedumā Serenāde. Carmina Burana, bet pilnā lomā uz skatuves būs pirmo reizi," atklāj Sandris Voldiņš. Par to ļoti priecājas arī Andris Veismanis, jo "gadi iet un mūsu jaunie mākslinieki uz operas skatuves nonāk ļoti lēni".
"Es esmu ļoti priecīga atgriezties mājās un ciemoties. Tik tikko ieguvu bakalaura grādu Grācas Mūzikas un skatuves mākslas universitātē. Esmu pagodināta par iespēju, ko Latvijas Nacionālā opera man ir dāvājusi – dziedāt un debitēt uz mūsu Baltā nama skatuves," pateicīga par Teodatas lomu ir dziedātāja Anna Amanda Stolere. Savu ceļu mūzikā viņa uzsāka Rīgas Doma skolā, kuru absolvēja 2020. gadā, iegūstot gan dziedātājas, gan diriģentes diplomu, paralēli vēl apgūstot klavierspēli. Pēc tam profesionālās izaugsmes aicinājums aizveda uz Grācu. "Teodata ir interesanta loma, jo viņa ir kaut kur pa vidu starp traģisko un komisko. Savā būtībā viņa ir vienkārša, naiva, bet arī ar zināmu raksturu. Manuprāt, ļoti interesanti ir portretēt tieši šādu tēlu. Līdz šim vairāk biju saskārusies ar Mocarta operas tēliem, kuri ir mazāk pretrunīgi," pārdomās par savu lomu dalās Anna Amanda Stolere.
"Lai arī esmu dziedājis jau Donā Žuanā un Mīlas dzērienā, tāds piedzīvojums kā pilns uzvedums uz mūsu skatuves dēļiem no nulles man būs pirmoreiz," saka Daniils Pogoriless, kurš Lotario lomā dublēsies ar Rihardu Milleru. Dziedātājs smejas, ka baritona lāsts ir dziedāt tēvus un karaļus, un "parasti gan pirmie gan otrie ir ļaundari". Kā radniecīgāko personāžu savam jaunajam varonim Daniils Pogoriless saredz Skarpiju no Toskas, kuri abi mirst otrā cēliena beigās. "Tas ir mans pirmais mēģinājums, vārti uz dramatisko repertuāru," saka baritons.
Opera Flavio, langobardu ķēniņš būs skatāma 21. un 23. maijā, 1. jūnijā, kā arī 17., 19. un 21. decembrī. Iestudējumu ieteicams apmeklēt skatītājiem no 14 gadu vecuma.