Darbu sērija ved pļavas ceļojumā, manā iekšējā ainavā, kas dzimst klusumā, bezmiegā un pārdomās. Tas ir mēģinājums vizualizēt skaisto. Reāli augi tiek pārvērsti abstraktos un konkrētos objektos, zīmējumos, tos palielinot un no konteksta izraujot detaļas. Mainot mērogus un skatupunktu, it kā raugoties no skudras vai zirnekļa perspektīvas, salīdzinu augu formas ar savu ķermeni, iekšējo anatomiju, faktūrām, ko jūtu sevī.
Šī izstāde ir par apzināšanos būt daļai no dabas. Atrasti kāpostu balteņu spārni, putekšnīca, zieda kāts un pūkainas, levitējošas sēklas šoreiz ir galvenie tēli, kuri mani ved tuvāk dabai, dārzam. Fiziska saskare ar augiem, to sēšana, vākšana, smaržošana ir arī saikne ar manām dzimtas sievietēm, kurām dārzs ir asinīs. Augu zīmēšanas un veidošanas procesā vislabāk spēju sajust pagātni un tagadni, un apcerēt nākotni. To varētu saukt arī par sava veida ikdienas piezīmēm vai pierakstiem, kurus veicu zīmējot. Man tā ir dienasgrāmata, kur poētiskā veidā cenšos pierakstīt ikdienas sajūtas. Silta pļava aicina skatītāju ne tikai redzēt, bet arī just atrasta tauriņa spārna matēto faktūru uz pirkstiem, smilgas garšu un putekšņu stipro pigmentu. Tā ir telpa, kur kultivētais sastopas ar mežonīgo, kur daba apvieno cilvēku un augu ķermeņus.