Izstāde Laika gaisma iezīmē nozīmīgu gleznotāja Alekseja Naumova darbības posmu un notiek mākslinieka septiņdesmitās jubilejas noskaņās. Izstādē dominē jauni lielformāta darbi, kas atspoguļo vietas un gaismas pieredzi. Skatāmi darbi arī no agrākiem daiļrades periodiem, kuru pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.

Izstāde veltīta brīvības tēmai kā nepārtrauktam procesam. Apvienoti divu spilgtu Latvijas mākslinieču — Annas Egles un Jūlijas Šilovas — darbi, kas katrs savā unikālajā mākslinieciskajā valodā pēta brīvības jēdzienu kā kustību, iekšēju pārbīdi un domāšanas veidu ārpus ierastā.

Izstāde iepazīstina ar jūgendstila lietišķās mākslas priekšmetos redzamajiem ziedu atveidiem un ir veltījums izcilās 20. gadsimta sākuma dzejnieces Aspazijas jubilejai.

Izstāde Krāsu dārzi: no Živernī līdz Rundālei ir Alekseja Naumova jaunāko darbu skate, kuras pamattēma atklājas jau nosaukumā. Mākslinieka daiļradē Eiropas parkiem un dārziem ir bijusi nozīmīga loma, zināmā mērā to pat var dēvēt par vienu no viņa gleznu sērijām. Arī Rundāles pils vēsturiskajā franču dārzā gleznotājs pavadījis ne vienu vien stundu pie molberta. Izstādē būs apskatāmas galvenokārt pēdējo divu gadu laikā radītās ainavas, kas ļaus ienirt gan leģendārajos Živernī dārzos, gan krāšņajā Bagatelles parkā. Atsevišķi izcelts mākslinieka veikums animācijas filmas Sirds likums veidošanā.

Izstādē autors dalās ar saviem iespaidiem, emocionālajiem mirkļiem un jauniegūto pieredzi, apceļojot Meksikas pamatiedzīvotāju kopienas un iepazīstot to bagātīgo kultūru.

Izstādē aplūkojamas vairāk nekā 60 medaļas, kuru kompozīcijās iemūžināti gan izcili latviešu un pasaules mūziķi, gan teicēji un tautasdziesmu tēli. Vairāki darbi ataino mūzikas instrumentus, kā arī muzikālus notikumus un pat zināmas melodijas.

Izstāde ir emocionāla un vizuāla meditācija par tuvības, sapratnes un savienotības meklējumiem.

Izstāde ir turpinājums iepriekšējiem ar augiem saistītiem projektiem. Tā vedīs pļavas ceļojumā, kuru māksliniece iztēlojas bezmiega naktīs vai grūtos brīžos. Lienes Mackus pētniecības lauks šajā projektā ir reāla pļava laukos, kur viņa novēro augus, iztēlojoties tos kā objektus, mēģinot sajust to smaržu, vācot augus tējām, plūcot tos herbārijiem, mēģinot iejusties šo augu tēlos, sapņojot. Izzinot, kādi tiem ir putekšņi un kā notiek to apputeksnēšanās, vairošanās, dalīšanās un vīšanas procesi. Šis vērojums gadu no gada atkārtojas kā sapnis, kur māksliniece attīsta domu par augiem kā objektiem. Liene Mackus uzmanības centrā ir ārstniecības augi, kas gadsimtiem ilgi palīdzējuši cilvēcei, izceļot to nozīmi un simboliski veidojot skulptūras kā pieminekļus šiem augiem. Izstāde ir veltījums dabai – altāris un lūgums par zemes un cilvēku harmoniju.

Kultūras centrā Iļguciems norisināsies Tautas lietišķās mākslas studijas Zīle metālmākslas darbu izstāde ...TURI... un Tautas glezniecības studijas Grīva dalībnieces Ritas Tālmanes personālizstāde Primavera.

Felicitas sievietes ir modeles, ar savu dzīves stāstu, noslēpumu un to, ko nevar noslēpt, Pauļuka eņģeļi tām tāli. Bet arī viņas valdzina, mazāk liek mīlēt debesis, vairāk zemi, ar tās spēku un auglību, ar spēju izturēt, būt un pastāvēt, mīlēt par spīti visam, ja arī tā būtu aizliegtā mīlestība, ne saldā un trauslā. Un arī tā sirdij ātrāk pukstot, nopūtā dvesīs, ka dzīve ir skaista, lai arī nežēlo, nesaudzē un tik bieži liek asarām iemirdzēties acīs. Sievietes dārgakmeņi ir abiem Pauļukiem, kurš ir mūsu mākslinieku pāris, jo tā rakstīts vēsturē, pie tam mākslas vēsturē, kas liek domāt, ka viņi joprojām ir kopā un nekas viņiem nav svētāks par mākslu.

Konkursa–izstādes mērķis ir sniegt māksliniekiem iespēju aktualizēt savus darbus un stiprināt Ogres novada māksliniecisko raksturu un atpazīstamību, veicināt Ogres novada mākslinieku plašāku līdzdalību kultūras, mākslas un sabiedriskajos procesos.

Atklāta izstāde Broņislava Martuževa. Raksta rakstītāja par dzejnieci un dziesminieci, nacionālpatrioti, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci, nacionālās pretošanās kustības dalībnieci, politieslodzīto un teicēju Broņislavu Martuževu.

Izstādē varēs aplūkot dažādus tēlniecības darbus, kuros caur simboliskiem tēliem meklēts līdzsvars starp gaismu un tumsu, atklājot cilvēka iekšējo pasauli un garīgos meklējumus. Vija Ilze Dzintare tēlniecībā darbojas jau vairāk kā piecdesmit gadus.

Izstāde Bērna prātā apvieno sešus 20. un 21. gs. bērnu stāstus kara un pēckara apstākļos, atklājot postošo realitāti caur bērna uztveres prizmu. Tas ir apjomīgs muzeja, partneru un radošās komandas kopdarbs, kas ir unikāls notikums Latvijas Kara muzeja telpās un visā Latvijā.

Izstādē iekļauti Aspazijas un Raiņa Kastaņolas kaimiņa Eduarda Metuzāla (10.03.1889. – 13.01.1978.) darbi, kuri līdz šim nav publiski eksponēti un ir gleznotāja ģimenes īpašums. Darbiem ir liela kultūrvēsturiskā vērtība, jo tie atklāj Aspazijas un Raiņa trimdas laika Šveici. Metuzāla Jūrmalas ainavas, kas zīmētas no 1932. līdz 1970. gadam, dokumentē piekrastes dzīvi šajā laika posmā.