Kā svinēt iespējami zaļāk? Iesaka vides ekspertes Evija Ozola-Ozoliņa, Zero Waste Latvija projektu vadītāja, un Magda Jentgena, Pasaules Dabas fonda eksperte.
Iepirkties apdomīgi
Svētku maltītēm ieteicams sagatavot iepirkumu sarakstu, lai nenopirktu kaut ko par daudz un nebūtu jāmet pārtika atkritumos. Produktus sarindo apmēram tādā secībā, kā tie izvietoti veikalā. Ideāli, ja iespējams iegādāties bioloģisku pārtiku. Ieteicams arī svētkos atbalstīt vietējos mājražotājus, pirkt sveramus produktus līdzpaņemtajā iepakojumā un uzpildīt dzērienus savos traukos. Ja gribas padzerties pa ceļam uz svinību vietu, lielākoties arī populārākajās degvielas uzpildes stacijās kafiju vai citu karsto dzērienu var iepildīt savā termokrūzē.
Var vienoties viesu starpā, kurš kādu ēdienu sagādās. Bieži svētkos visi atnes sieru, alu un šašliku, bet pietrūkst dārzeņu, mērcīšu, sojšlika, humosa, ķiploku grauzdiņu un bezalkoholisko dzērienu. Ne reti kaut kā ir par daudz un paliek pāri, tāpēc ieteicams sagatavot traukus līdzņemšanai un uzglabāšanai, lai pārtikas pārpalikumus varētu apēst nākamajā dienā.
Tukšā tara pārstrādē
Vēlams izvēlēties dzērienus tarā, kuru var nodot pārstrādei. Tā no depozīta sistēmas nonāks atpakaļ pie dzērienu ražotāja. Tādējādi izglābsim resursus un mazināsim siltumnīcefektu kopā.
Turklāt jāatceras, ka nedrīkst mest korķīšus vai citus atkritumus dzērienu pudelēs un bundžās. Tie padara šo iepakojumu nepārstrādājamu.
Bez plastmasas traukiem
Vienreizlietojamos traukus un galda piederumus nelietot! Daudz svinīgāk būs galdu klāt ar īstiem traukiem vai arī aicināt viesus ņemt līdzi savu krūzīti, šķīvīti, dakšiņu un kausu. Savukārt daži auduma dvielīši uz galda lieliski aizvietos papīra vai plastmasu saturošu salvešu rulli.
Visas vienreizlietojamās preces ir ar īsu mūžu, nav pārstrādājamas un rada daudz lieku atkritumu. Turklāt daudzas no tām satur plastmasu, kas simtiem gadu nesadalās un piesārņo vidi.
Ugunskurā tikai malku
Ugunskurā mest tikai malku, ogles un pagājušā gada vainadziņus, nevis svētku atkritumus. Iekuram izmantot bērza tāsi, koka skalus, aitas vilnu, nevis degšķidrumu, balto papīru vai plastmasu, kas rada kaitīgus dūmus un pelnus, kuri ir piesārņoti ar dioksīniem, perfluoralkilsavienojumiem jeb PFAS un smagajiem metāliem. Tie ir kaitīgi gan dedzinātājam, gan videi.
Jāņem arī vērā, ka dabā ugunskurus atļauts kurināt tikai īpaši ierīkotās vietās. Ir vasaras sezona – mežos un citur dabā šis ir ugunsnedrošais periods. Svarīgi arī pārliecināties, ka ugunskurs, svinībām beidzoties, tiek kārtīgi nodzēsts.
Pušķī krāšņās lupīnas
Šobrīd zied lupīnas, kas ir invazīva svešzemju suga, tāpēc savam jāņuzāļu pušķim šos lakstaugus varam plūkt uz nebēdu, Jo vairāk noplūksim, jo labāk būs Latvijas dabai.
Nekādā gadījumā nevajadzētu plūkt vai arī tirgū iegādāties aizsargājamos augus.