Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.
Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.
Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.
Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.
"Mūsu atbilde ir bijusi skaidra: iesniedziet konkrētu piedāvājumu, pastāstiet, kāda ir situācija, kā rīkoties, un tad mēs varēsim to apspriest. Nav ko apspriest, kamēr tās, tēlaini izsakoties, ir tikai sarunas pāri galdam vai ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Tāpēc mēs gaidām viņu konkrētu piedāvājumu," teica Leiss.
Viņš norādīja, ja par aviokompānijas akciju daļu būs jāmaksā 14 miljoni eiro un nākotnē kompānijai būs nepieciešami vēl 250 miljoni eiro, lai īstenotu ilgtermiņa stratēģiju, tad tas viss ir jāuzskata par vienu paketi.
"Nav jēgas šodien spekulēt, vai Igaunija ir uz klāja vai lidmašīnā - mēs pagaidīsim," sacīja Leiss, piebilstot, ka valdība pagaidām šo jautājumu nav izskatījusi.
Premjerministrs Kristens Mihals situāciju komentēja līdzīgi.
"Mums šobrīd nav detalizētāka piedāvājuma par Latvijas plāniem, mēs noteikti analizēsim un komentēsim, kad saņemsim aktuālu informāciju," viņš teica.
Lietuvas transporta un sakaru ministra padomnieks Lukašs Paškevičus aģentūrai LETA norādīja, ka Lietuva ir gatava izvērtēt iespēju piedalīties "airBaltic" īpašumtiesību iegūšanā.
Lietuvas transporta un sakaru ministrs Eiženijs Sabutis gaida oficiālu piedāvājumu un konkrētus nosacījumus.
"Šobrīd mums nav atbildes ne "jā", ne "nē", jo oficiālu piedāvājumu principā neesam saņēmuši," norādīja Lietuvas Transporta un sakaru ministrijā, piebilstot, ja būs pievilcīgs un labs piedāvājums, vienmēr var par to padomāt.
Lietuvas Transporta un sakaru ministrija joprojām ir apņēmības pilna izpētīt iespējas, kas veicina reģionālo savienojamību, ekonomisko izaugsmi un sadarbību ar kaimiņvalstīm.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība otrdien, 17.jūnijā, izskatīja SM iesniegto informatīvo ziņojumu par "airBaltic" 2025.gada pirmā ceturkšņa rezultātiem, akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma virzību (IPO) un tā īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem un turpmākiem soļiem.
Balstoties uz sarunām, kas sāktas pēc premjeres Evikas Siliņas (JV) aicinājuma, SM oficiāli izteiks piedāvājumu Lietuvas un Igaunijas partneriem pirms IPO par iespējamu līdzdalību "airBaltic" kapitālā līdztekus "Lufthansa" grupai. Baltijas partneriem tiks piedāvāts strukturēts līdzdalības mehānisms, kas stiprinās reģionālo sadarbību un uzlabos IPO investīciju stāstu, norāda SM.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) minēja, ka "airBaltic" savienojamība dod tiešu pienesumu Igaunijas un Lietuvas tūrismam, ekonomikai un konkurētspējai. Visas trīs Baltijas valstis gūst labumu no tā, ka reģionā ir viens spēcīgs aviācijas tirgus spēlētājs.
"Tāpēc ar šodienas valdības lēmumu ejam uz priekšu ar oficiālu piedāvājumu Igaunijas un Lietuvas partneriem - valdībām un lidostām, par iespējamu līdzdalību "airBaltic" kapitālā. Baltijas valstu ieguldījums uzlabos "airBaltic" IPO stāstu", min Švinka.
"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs akcentēja ka potenciālais "airBaltic" IPO būs svarīgs solis ne tikai paša uzņēmuma attīstībā, bet arī kopējā Baltijas kapitāla tirgus stiprināšanā, dodot iespēju vietējiem investoriem kļūt par daļu no reģionālās lidsabiedrības un tās attīstības stāsta.
"airBaltic" turpina aktīvu sagatavošanās darbu potenciālajam IPO, lai uzņēmums būtu gatavs akciju kotēšanai biržā tad, kad tirgus apstākļi būs tam labvēlīgi, skaidroja Martinovs.
Tāpat vēstīts, ka šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" koncerns strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.
Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
Taču 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamas akcijas, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šīs konvertējamās akcijas tiks konvertētas parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.