Taksometra vadītājs Ritvars Salms ar savu auto uz interviju atbrauc saposies uniformā ar baltu kreklu un kaklasaiti. Iekāpjot taksometrā un virspusēji paraugoties autovadītāja virzienā, var nepamanīt, ka Ritvars ir 1. grupas invalīds un viņa auto ir pielāgots cilvēkam ar īpašām vajadzībām. Klienti arī neuzzina, ka auto bagāžniekā atrodas šoferīša ratiņkrēsls. Grūti, tomēr vīrietis spēj līdz tiem aizkļūt, lai pārsēstos no autovadītāja krēsla uz ratiņiem. Šis ir ceturtais mēnesis Ritvara jaunajā darbā kopbraukšanas platformā Bolt, kas prasījis pārvarēt daudz šķēršļu, birokrātijas un "neiespējamu misiju" un sagaidīt darba devēja pretimnākšanu, lai cilvēks darbspējīgā vecumā, bet ar invaliditāti sāktu algota darbinieka gaitas.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Darba likumā, paredzot izslēgt normu, ka darbiniekus ar invaliditāti nevar atlaist. Proti, runa ir par 109. pantu, kas nosaka: "Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti." Par minētajiem grozījumiem vēl būs jābalso Saeimai.
Lai novērtētu valsts un pašvaldību institūciju ēku vides un informācijas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, Labklājības ministrija (LM) ir sākusi pieejamības pašnovērtējuma īstenošanu valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē septembra beigās bija reģistrēti 52 595 bezdarbnieki, no kuriem 7645 jeb 14,5% no bezdarbnieku bija cilvēki ar invaliditāti, liecina NVA publiskotie dati.
Darba tirgus gatavība cilvēkiem ar invaliditāti bieži vien atduras pret infrastruktūras jautājumu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.
Kopš jūnija Bruņinieku ielā 63 smaržo kafija un kūciņas – te atvērta RB Cafe. Tā nav kārtējā Rīgas konditoreja, bet gan pirmā vieta Latvijā, kur teju visus darbus veic cilvēki ar invaliditāti. Tostarp četri jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem, puisis ar garīgiem traucējumiem, cilvēks ar veselības radītu invaliditāti, meitene ar kustību traucējumiem. Kopumā no 11 darbiniekiem astoņi ir cilvēki ar invaliditāti. RB Cafe darbojas pēc sociālās uzņēmējdarbības biznesa modeļa, tas nozīmē, ka ne tikai tiek sniegti pakalpojumi, bet vienlaikus arī labums sabiedrībai, risināta sociāla problēma. Šajā gadījumā – darba vidē integrēti cilvēki ar invaliditāti, skaidro RB Cafe valdes loceklis Māris Grāvis.
Latvijā vērojama fragmentēta pieeja cilvēku ar invaliditāti problēmu risināšanā, šādu viedokli otrdien konferencē par Eiropas Invaliditātes stratēģiju pauda vairāki uzaicinātie invaliditātes jautājumu eksperti.
Eiropā, tostarp Latvijā, jāmaina vide un domāšana, lai cilvēki ar invaliditāti tajā justos iederīgi, šodien, atklājot konferenci par Eiropas Invaliditātes stratēģiju, sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Rīgas starptautiskās autoostas devīze ir "Doties no Rīgas autoostas ir ērti, lēti un droši!" Cik patiesībā drošu un ērtu pārvietošanos personām riteņkrēslos starppilsētu maršrutos nodrošina pasažieru pārvadātāji Latvijā? Šāds jautājums aktualizējies pēc aizvadītajā nedēļā Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons veiktā sociālā eksperimenta. Invalīdu biedrību pārstāvji portālam Diena.lv norāda, ka viena no galvenajām problēmām ir informācijas pieejamība visiem saprotamā veidā.
Šodien, 12. jūnijā, Rīgā, Bruņinieku ielā 63 durvis vērusi RB Cafe – pirmā kafejnīca Baltijā, kur gandrīz visus procesus ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar funkcionāliem vai intelektuālās attīstības traucējumiem. RB Cafe ir uzņēmums, kas piedāvās izcilus konditorejas izstrādājumus, kafiju un telpu dažādiem pasākumiem. Tās primārais mērķis – integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, mazinot vēsturiskos mītus un stereotipus, portālu Diena informē uzņēmuma pārstāvji.
Par 100 eiro no 1. jūlija tiks palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, otrdien lēma valdība. No šī gada 1. jūlija pabalsts kopšanai būs 313,34 eiro mēnesī.