Vai esi kādreiz redzējis lāčpurnu dabā? Lāčpurni (Morchella esculenta) ir īsti pavasara vēstneši. Tie aug īsu laika sprīdi – aprīļa beigās un maijā – galvenokārt mitrās, trūdvielām bagātās vietās, upju un gravu tuvumā, biežāk lapkoku mežos, bet laimīgajiem – pat piemājas ābeļdārzos. Tieši tā ir atgadījies man, turklāt teju desmit gadu laikā pirmo reizi un vairākās vietās! Iespējams, iepriekš lāčpurni netika pamanīti, jo savlaicīgāk nopļāvām zāli un sēņu ražu nepaguvām ieraudzīt.
Pēc izskata lāčpurni nav visai pievilcīgi – ar savu tīkliņveida, sažuvušām smadzenēm līdzīgo cepurīti tie vairāk atgādina kādu meža radījumu no bērnības fantāzijām, nevis ēdamu labumu. Tomēr tie, kas reizi pagaršojuši kārtīgi termiski apstrādātu lāčpurnu mērci vai ceptas sēnes sviestā, zina, ka garšas ziņā šī sēne ir visnotaļ baudāma. Esmu lāčpurnus ēdusi tikai restorānā – dažkārt tie pieejami arī Latvijas šefpavāru sezonālajās ēdienkartēs, tiesa gan, tos parasti iepērk no audzētavām ārzemēs. Pašu dārza atradumus bērni kategoriski neļāva nest virtuvē, neskatoties uz visu tīmeklī atrodamo informāciju par lāčpurnu nekaitīgumu, ko viņiem prezentēju.
Daudzviet pasaulē, piemēram, Francijā, lāčpurni tiek uzskatīti par delikatesēm – to cena tirgū var sasniegt desmitiem eiro par kilogramu, savukārt dabā tos meklē ar līdzīgu uzcītību kā trifeles un mēdz arī speciāli audzēt. Arī Latvijā, lai gan retāk, lāčpurni tiek novērtēti, un arvien vairāk dabas mīļotāju dodas mežā ne tikai, lai klausītos putnu balsīs, bet arī cerībā uziet kādu ēdamu pavasara sēni.
Pavasara sēnes tautā mēdz saukt par murķeļiem, metot vienā "grozā" visas – gan ēdamos lāčpurnus, gan indīgās bisītes (latīņu Gyromitra), kuru nosaukums vācu valodā ir Lorchel, bet lāčpurniem Morchel. Pārpratums, visticamāk, radies nepareizas latviskošanas dēļ. Tā skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele.
Svarīgi gan atgādināt: vācot lāčpurnus, tos nekādā gadījumā nedrīkst lietot uzturā svaigus – nepieciešama rūpīga termiska apstrāde. Un, kā vienmēr sēņojot, jābūt pārliecinātam par sugas precizitāti!
Lāčpurnu cepurītēm raksturīgs simetrisks, šūnām līdzīgs krokojums, un to pamatne cieši piekļaujas sēnes kātiņam. Lāčpurnu cepurīšu krāsa variē no bēšīgas līdz brūnai. Izmērs mazākajiem lāčpurniem var būt līdz 10 centimetriem, bet lielākajiem reizēm sasniedz pat 20 centimetru.
Tāpēc, ja neesi vēl izstaigājis mežu šopavasar un rūpīgi ielūkojies zālē zem lapu kokiem, – varbūt ir īstais brīdis.