Zemeslodes polu ledāju kārtu var atjaunot. Tas nebūs ātri un lēti, taču ir izdarāms. Ar šādu apgalvojumu klajā nākuši Kembridžas Universitātes pētnieki, kuriem esot izdevies izstrādāt jaunu metodi ledus audzēšanā.
Patiesībā metode ir mūžsena – sūknēt no okeāna ūdeni un liet plānā kārtā virs ledāja, kur tas zemās gaisa temperatūras dēļ uzreiz piesalst. Jaunums vien tāds, ka zinātniskos pētījumos atklāts šīs tehnikas dubultais efekts. Proti, tikpat bieza ledus kārta, kāda uzaug virs ledāja, vienlaikus rodas arī zem tā, vietā, no kuras tiek sūknēts ūdens.
Neliela mēroga izmēģinājumos pērn pētniekiem izdevās palielināt ledāja slāni par 50 centimetriem – 25 centimetriem virspusē un tikpat zem ledāja. Šogad viņi sadarbībā ar britu bezpeļņas misiju Real Ice plāno Kanādā sākt vērienīgāku metodes pārbaudi.
VEICINA SASALŠANU
Strauja ledus kārtas augšana virs ledāja notiek tāpēc, ka uz virsmas uzlietais okeāna ūdens saplacina poraino sniega kārtu, kas kalpojusi kā izolācijas slānis un kavējusi ledus veidošanos. Kad sniegs tiek sajaukts ar ūdeni un saspiests blīvā masā, tas sasalst krietni ātrāk. Vienas ziemas laikā šādā veidā ledus kārtu varot padarīt pat par diviem metriem biezāku.
"Ja šo darbu izdosies atkārtot plašākā mērogā, mēs parādīsim, ka ar relatīvi nelielu enerģijas daudzumu ziemā varam gūt lielu labumu," portāls LiveScience citē vienu no Real Ice izpilddirektoriem Andreu Čekolīni. Organizācija iecerējusi izstrādāt zemūdens dronu, kas peldētu zem ledājiem un mērītu to biezumu. Plānākajās vietās tiktu uzstādīts sūknis, kas no ledāju apakšas sūknētu okeāna ūdeni un izlietu virspusē.
IZAICINĀJUMU NETRŪKST
Protams, vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, vai ziemā uzklātā ledus kārta vasarā pilnībā neizkusīs? Uz to atbildes varētu sniegt izmēģinājumi Kanādā. Otrs jautājums ir vēl satraucošāks: vai sāļais okeāna ūdens neveicinās straujāku ledāju kušanu? Šaubīga šķiet arī metodes produktivitāte. Cik daudz sūkņu būs nepieciešams, lai uzaudzētu ledus kārtu visam Arktikas un Antarktīdas ledājam, un kā to radītā skaņa ietekmēs reģionā mītošos dzīvniekus un zivis? Zināms, ka zīdītājiem, jo īpaši vaļiem, ļoti nepatīk industriālie trokšņi. Tie spēj mainīt dzīvnieku uzvedību.
Par ietekmi uz faunu projekta autori vēl nespēj atbildēt, taču par sūkņiem viņi ir veikuši aprēķinus.
Plānots izmantot pavisam vienkāršus autonomos sūkņus, kuri izmaksātu ap 5000 ASV dolāriem gabalā. Projekta īstenošanai būtu nepieciešams pusmiljons šādu sūkņu, kuri katru gadu uzaudzētu ledus kārtu apmēram miljons kvadrātkilometru plašā teritorijā, kas ir aptuveni puse no Grenlandes platības.
MAKSĀTU VISA SABIEDRĪBA
Pieņemot, ka pieaudzētā ledus kārta noturētos vairākus gadus, zinātnieki varētu katru gadu darboties citā reģionā. Tas, protams, prasītu vērienīgu plānošanu un loģistiku, kā arī vēl vērienīgāku finansējumu, tomēr darba autori apgalvo, ka ieguldījumi ir tā vērti, jo polu ledāji atstaro lielu daļu no Saules starojuma. Ja tie pazustu, siltumu absorbētu okeāns, vēl vairāk paātrinot klimata pārmaiņas.
Viena no idejām finansējumam ir globāls fonds, kurā starptautiskā sabiedrība iemaksā naudu planētas glābšanai. Otra ir planētas "atdzesēšanas kredītu" sistēmas izveidošana, kas būtu līdzīga šobrīd zināmajām oglekļa dioksīda emisiju kvotām. Tomēr pirms domām par naudas piesaistīšanu zinātniekiem vēl jāpārliecinās, ka ambiciozā iecere dabā darbosies.