Svētdien notikušajā balsojumā Dž. Simions ieguva 40,96% nobalsojušo atbalstu. Lai uzvarētu jau pirmajā vēlēšanu kārtā, kandidātam bija jāiegūst vairāk nekā 50% balsojušo atbalstu. Neatkarīgais kandidāts N. Dans ar 20,99% nodrošināja iekļūšanu otrajā kārtā, tikai ar minimālu pārsvaru pārspējot valdošās koalīcijas atbalstīto Krinu Antonesku (20,07%).
Šīs bija atkārtotas prezidenta vēlēšanas valstī, kur ļoti daudzu iedzīvotāju uzticība valsts institūcijām ir ārkārtīgi zema. Pirms pusgada notikušo prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus tiesa anulēja, jo specdienesti paziņoja, ka vēlēšanu kampaņā bijuši nopietni pārkāpumi un ka notikusi Krievijas iejaukšanās, kas izpaudās kā masīva atbalsta paušana vienam kandidātam – mazpazīstamajam Kelinam Džordžesku – no dažādiem viltus kontiem sociālās saziņas platformās internetā. K. Džordžesku svētdien notikušajās vēlēšanās tiesa bija aizliegusi kandidēt. Šo aizliegumu asi kritizēja Dž. Simions, kurš solīja, ka uzvaras gadījumā izvirzīs K. Džordžesku augstam amatam. Aptaujas liecināja, ka daudzi no tiem, kuri atbalstīja K. Džordžesku anulētajās velēšanās, svētdien gatavojās balsot par Dž. Simionu. Turklāt abi reizē svētdien ieradās uz vienlaicīgu balsošanu vienā iecirknī.
38 gadus vecais Dž. Simions ir ASV prezidenta Donalda Trampa kvēls atbalstītājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ass kritizētājs. Viņš ir vairākkārt aicinājis atjaunot Rumāniju kādreizējās robežās, kas ir izraisījis neapmierinātību kaimiņvalstīs. Viņam aizliegta iebraukšana gan Moldovā, gan Ukrainā. Dž. Simions apgalvo, ka ir stipras NATO piekritējs un atbalsta NATO bāzu un ASV karavīru izvietošanu Rumānijā. Taču viņš uzskata, ka NATO valstu militārais atbalsts Ukrainai bijis pārāk aktīvs un ka ieroču piegāžu Ukrainai vietā esot jāpanāk kara izbeigšana sarunu ceļā. Intervijā BBC viņš arī pauda viedokli, ka "Krievija ir lielākais apdraudējums Rumānijai, Polijai un Baltijas valstīm".