Līdzšinējais publisko iepirkumu modelis ir smagnējs, neelastīgs un pārmērīgi birokratizēts. Lai sistēmu uzlabotu un uzlabotu normatīvo regulējumu, Finanšu ministrijas (FM) veidotā darba grupa ir izstrādājusi divus scenārijus. Viens no tiem paredz radikālas izmaiņas, otrajā pamatā tiktu saglabāts pašreizējais ar zināmiem atvieglojumiem un precizējumiem. Saņemti arī vairāk nekā 100 priekšlikumi no ministrijām un pašvaldībām ar ieteikumiem, kā pilnveidot šo jomu.
Vājie punkti
Valsts kontrole (VK) jau iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka pašreizējā iepirkumu sistēma ir neefektīva, norādot uz vairākiem vājajiem punktiem. Piemēram, prasībās starp Eiropas Savienības (ES), nacionāla līmeņa un mazajiem iepirkumiem ir maz atšķirību, lai gan tieši pēdējiem tās varētu būt noteiktas citādākas. Būtu jāpanāk arī lielāka iepirkumu centralizācija – patlaban tā tikai ES projektiem ir pietiekama, taču jāņem vērā, ka tieši pašvaldībās to ir visvairāk – ap 80% no visiem. Mīnuss ir arī iepirkumu speciālistu, kuri vajadzīgi gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībās, gan privātajos uzņēmumos, atalgojums, kas nav konkurētspējīgs. Turklāt šiem speciālistiem tālākizglītības iespējas ir ierobežotas, un neviena augstskola nepiedāvā viņu sagatavošanas programmu, ir tikai atsevišķi kursi, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē par revidentu savulaik fiksēto atgādināja VK padomes loceklis Gatis Litvins.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 27. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60